Zinātnieki praksei

Dr.agr. Līvija Zariņa
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē nezāļu daudzveidību tīrumos un nezāļainības intensitāti kopumā, ir augsekas izvēle. Tā kā dažādas laukaugu sugas labi sadzīvo ar atšķirīgām nezāļu sugām, svarīgi, lai kultūraugi augsekas ietvaros mainītos arī kontekstā ar nezāļainības ierobežošanu produkcijas ražotājam un ekosistēmai vēlamā virzienā. ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Arta Kronberga –tritikāles selekcionāre
Aina Kokare –rudzu selekcionāre
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Skatīt visu (pdf formātā) »»

Indra Beinaroviča, Linda Legzdiņa
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Pasaulē pēdējo 100 gadu laikā pakāpeniski pieaugot lauksaimniecības intensifikācijai, aizvien lielākās platībās tiek audzētas vienveidīgas laukaugu sugu šķirnes, kas ir ģenētiski nabadzīgākas nekā to priekšteči. To ir veicinājušas selekcijas metodes un mērķi (īpaši ārzemēs), veidojot jaunas, aizvien ražīgākas laukaugu šķirnes. Lielāko vērību veltot tieši tam, lai jaunās šķirnes būtu komerciāli izdevīgākas, par vecākaugiem ir izvēlēts neliels skaits labāko šķirņu starp ražīgākajām, tādējādi pakāpeniski ir samazinājusies to ģenētiskā daudzveidība. ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Ilze Dimante, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Līdzās tradicionālajām augu veģetatīvās pavairošanas metodēm – ar spraudeņiem, noliekteņiem, potēšanai un dalīšanai, pēdējos desmitgadēs arvien plašāk pasaulē tiek pielietota augu mikropavairošana ar audu kultūrām (augu audu kultūras – AAK).
Izmantojot augu in vitro* kultūras, mākslīgā barotnē iespējams saglabāt un pavairot gandrīz visus veģetatīvi pavairojamus augus, kā arī daļu ģeneratīvi pavairojamu augu. ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Indra Beinaroviča, Linda Legzdiņa, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Miežu šķirņu selekcijas galvenais mērķis ir veidot šķirnes, kas nodrošina labus rezultātus to audzētājiem un apmierina pārstrādātāju un patērētāju prasības. Miežu daudzpusīgā izmatošana (lopbarībai, pārtikai, iesala un alus rūpniecībai) nodrošina šī kultūrauga stabilitāti graudaugu sējumu struktūrā ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Dr.agr. Linda Legzdiņa, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Pagājušajā gadā nedaudz vairāk kā desmit gadus pēc kailgraudu miežu selekcijas uzsākšanas Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā Augu šķirņu katalogā tika iekļauta Latvijā pirmā kailgraudu miežu šķirne, kurai dots nosaukums ‘Irbe’. Šķirnes veidošanā kā vecākaugi izmantoti ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Dr.agr. Ilze Skrabule, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Daudzviet dzirdamas ziņas, ka labības raža Latvijā šogad padevusies varena, lai tik lietus netraucē novākšanu un pārmērīgi nesamērcē ražas graudus. Bet kā auguši kartupeļi, kuru raža veidojusies zemē?
Kartupeļus varēja sākt stādīt jau aprīļa beigās, maija sākumā, tomēr piemērotākais laiks, kad zeme bija pietiekami iesilusi, bija ap 10. maiju. Ja vien lietus netraucēja, tad stādīšanu varēja veikt siltā, irdenā augsnē. Tomēr 2012. gada maijā lietus lija diezgan bieži, īpaši Vidzemes pusē. ...
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Dr. agr. Līvija Zariņa, Valsts Priekuļu LSI vadošā pētniece
Pamatnosacījumi
Bioloģiskā saimniekošana balstās uz dabas procesu izpratni un faktu, ka ražošanas procesā netiek lietoti ķīmiskie līdzekļi. Raža tiek iegūta veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar Saules enerģijas un mikroorganismu starpniecību, tāpēc kartupeļu audzētājam labi jāzina to ekoloģiskās prasības.
Galvenais veiksmīgas saimniekošanas priekšnoteikums augkopības produkcijas ieguvē ir veselīga augsne.
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Dr.agr. Ilze Skrabule, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Pārstaigājot kartupeļu laukus, reizēm ievērojam cerus, kuri atšķiras no pārējiem – tie atpaliek augumā, lapas ritinās, dzīslojums kļūst tumšs, parādās lapu mozaīka vai arī citas pazīmes. Šādi augi reaģē uz infekciju, un viens no reakcijas izraisītājiem var būt vīrusslimības. Kartupeļu pavairošana tiek veikta veģetatīvi – ar bumbuļiem, nevis sēklām. Viens no veģetatīvās pavairošanas trūkumiem ir vīrusu uzkrāšanās bumbuļu audos. Vīrusi ir ļoti sīki organismi, kuri var funkcionēt tikai saimniekauga šūnās. Tie arī pāriet no vienas šūnas uz nākamo, inficējot visu augu, ieskaitot jaunās ražas bumbuļus. Liela vīrusu koncentrācija ietekmē kartupeļu augu attīstību un var būtiski samazināt ražas lielumu. Vīrusslimības izplatās ar inficētu sēklas materiālu pavasarī, bet no viena auga uz otru vīrusi nonāk ar šūnsulu – caur mehāniskiem bojājumiem, traumējot sēklas kartupeļus, asnus, lapas stādīšanas vai lauka apstrādes gaitā, vai arī laputīm pārlidojot no viena zaļā auga uz otru un sūcot šūnsulu no augu lapām.
Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

Dr.agr. Līvija Zariņa, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
Bija laiks, kad par salmu izmantošanu mēslošanai runāja kā par jaunu un progresīvu metodi augsnes auglības saglabāšanai. Zinātnieki Priekuļos (1960.-1963.gadā) un Skrīveros (1967.-1970.gadā) ierīkoja izmēģinājumus un noskaidroja, ka:
  • no augsnēm, kas mēslotas ar salmu un slāpekļa mēslojumu, var iegūt līdzīgu ražu, kā mēslojot ar kūtsmēsliem,
  • salmi sadaloties bagātina augsni ar organiskajām vielām, un kopējā oglekļa satura palielināšanās notiek uz jaunizveidoto humusvielu rēķina. Kopā ar pievienoto minerālo slāpekli vai zaļmēsliem salmi paaugstina augsnes oglekļa saturu analogi kūtsmēsliem
  • salmu mēslojums samazina slāpekļa izskalošanos no augsnes, jo uz laiku slāpeklis saistās mikroorganismu šūnās. Kad mikroorganismi savu „darbu” veikuši (salmi sadalīti), atbrīvojas slāpeklis amonjaka veidā un rodas labvēlīgi apstākļi nitrifikācijai.
  • salmu mēslojumam ir arī pēcietekme, jo ar laiku mikroorganismos saistītais slāpeklis kļūst augiem pieejams.(ražas pieaugums par 0.5 t ha-1.
  • salmu mēslojums palielina augsnē arī viegli uzņemamā kālija un fosfora daudzumu,
  • salmu mēslojums uzlabo augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības: smagā augsnē samazinās tās blīvums, bet vieglās- palielinās mitruma saturs.
  • salmu mēslojums labi ietekmē rušināmaugu, vasarāju graudaugu un pākšaugu , bet mazāk—ziemāju graudaugu ražas.
  • kopā ar pietiekamu daudzumu slāpekļa minerālmēslu tas salīdzinājumā ar kūtsmēsliem palielina vai neizmaina cietes saturu bumbuļos un proteīna saturu graudaugos.
  • piesārņošanās ar nezālēm pie pareizas augsekas un augsnes apstrādes ir niecīga.
  • salmu mēslojuma ietekmē nenovēro slimību un kaitēkļu savairošanos
  • izdevumi, iestrādājot salmu mēslojumu ir 2.5 x mazāki nekā izlietojot tos kūtsmēslu uzkrāšanā un iestrādāšanā.
  • Šodien salmu iestrāde augsnē ir „parasta lieta” un joprojām tiek ieteikta kā viens no augsnes īpašību uzlabošanas paņēmieniem. Tomēr, pētījumi par salmu iestrādes efektivitāti joprojām turpinās, jo to nepieciešamību nosaka praktiskā dzīve
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Dr.agr. Ilze Skrabule, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
    Kartupeļu audzētājus šogad pārsteiguši savādi bojājumi kartupeļu bumbuļos. No ārpuses kartupelis gluds un skaists, nekādus bojājumus neredz, bet pārgriežot, mīkstumā atklājas brūni, norobežoti plankumi. Tie nedaudz atgādina sēnīšu slimības lakstu puves izraisītos bojājumus. Tomēr, lakstu puves bojājumi vispirms novērojami uz bumbuļu mizas, un tad pāriet mīkstumā. Bet, ja miza ir gluda un neskarta, tad brūnie punktveida plankumi norāda uz fizioloģiska rakstura bojājumiem, tos neizraisa patogēns (sēnīte vai baktērija) bet bumbuļu attīstībai nelabvēlīgi apstākļi. Šāda veida defekti ir kartupeļu bumbuļu rūsas vai dzels plankumi jeb vienkārši rūsainība.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Dr.agr. Ilze Skrabule, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
    Saulainā un negaisiem bagātā vasara šogad daudzus ir priecējusi un baidījusi, karstais un saulainais laiks kādai daļai iedzīvotāju bijis nopietns pārbaudījums veselībai, brāzmainie negaisi papostījuši ne vienu vien ēku, vietām arī koki mežā tika nolauzti kā ziedu kāti. Arī zibens spērieni šovasar bijuši trāpīgi. Kopumā bija skaista un krāsaina vasara, par garlaicību sūdzēties nevarēja un arī modrību zaudēt nedrīkstēja.
    Bet kā šajā pārmēru karstajā vasarā jutās kartupelis uz lauka? Gaisa temperatūra bija daudz augstāka nekā kartupeļa attīstībai piemērotā. Reizēm pēc lietus gāzēm vagas bija pilnas ar ūdeni, daudzkārt pārsniedzot vēlamo mitruma daudzumu augsnē. Bet augs nevar uzlikt saulessargu vai pakāpties sausākā vietā, kamēr zeme nožūst. Tā nu kartupeļiem bija jāizdzīvo un jāaudzē jaunie ražas kartupeļi tādos apstākļos, kādi katrā konkrētajā laukā bija. Jāsaka gan, ka starp dažādiem Latvijas apvidiem novērotas lielas atšķirības nokrišņu daudzuma un arī gaisa vidējās temperatūras ziņā.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Dr.agr. Līvija Zariņa, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
    (publicēts 2009.gada LA GADAGRĀMATĀ)
    Lai gan latviešu tautasdziesmās tiek slavināta zeme, kas tiek izcelta kā mūsu barotāja, mācītiem ļaudīm ir skaidrs, ka tiek runāts par augsni. Augsnē sējam un stādam, no tās sagaidām labu un kvalitatīvu ražu. Mācību grāmatās tiek paskaidrots, ka augsne ir Zemes virsējais irdenais slānis, kas gadsimtu gaitā veidojies no iežiem klimata un dzīvo organismu, kā arī reljefa ietekmē.
    Augsne aizņem lielāko daļu no sauszemes virsmas, tomēr šis slānis salīdzinoši ir ļoti plāns. Daudzās valstīs, arī Latvijā, tā ir viens no pamata dabas resursu veidiem. Ikdienā diemžēl cilvēki par to neaizdomājas. Augsne dabas sistēmās darbojas kā saikne starp gaisu, ūdeni, zemi un dzīvajiem organismiem. Tā satur barības vielas un ūdeni gan augiem, gan dzīvniekiem, tā veic ūdens filtra un attīrītāja funkcijas, kā arī ietekmē gan ūdenī notiekošos ķīmiskos procesus, gan nokrišņu atgriešanos atmosfērā.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Dr.agr. Linda Legzdiņa, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts
    Vasaras miežu šķirne ‘RUBIOLA’ izveidota Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, krustojot mūsu šķirni ‘Rūja’ ar kanādiešu līniju, kas izturīga pret miežu putošo melnplauku. Skaidrojums, lai potenciālajiem jaunās šķirnes audzētājiem būtu skaidra šķirnes nosaukuma izcelsme: ‘RU’ – ‘no mātes šķirnes ‘Rūja’, ‘BIO’ – bioloģiskā, ‘LA’ – lauksaimniecība.
    Šķirnes galvenā priekšrocība ir izturība pret putošo melnplauku, ko nodrošina izturības gēns Un8. Tā īpaši piemērota audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo putošās melnplaukas slimības izraisītājs saglabājas sēklas materiālā, tieši sēklas dīglītī, un to ir praktiski neiespējami apkarot ar bioloģiskiem sēklu apstrādes līdzekļiem.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Informāciju sagatavoja ziemas tritikāles selekcionāre Arta Kronberga
    2005./2006.gadā tika iekārtots izmēģinājums, kurā vērtēta sēklas vecuma ietekme uz ziemas tritikāles šķirnes ‘Disco’ un ziemas rudzu šķirnes ‘Kaupo’ graudu ražu, to kvalitāti, kā arī augu attīstību veģetācijas perioda laikā. Dotā pētījuma mērķis bija noskaidrot vai ziemāju sēklu nepieciešams uzglabāt vienu gadu , kā tas ieteikts rekomendācijās (veidot rezerves sēklu fondu). Sējai izmantota sēkla, kas iegūta 2004. un 2005.gadā.
    Izmēģinājumā tika konstatēts, ka tritikālei labāk pārziemoja tie lauciņi, kuros tika izmantota jaunākā – 2005.gada sēkla. Šie lauciņi mazāk inficējās ar sniega pelējumu. Pārziemošanas rezultāti ietekmēja arī augu tālāko attīstību. Lauciņos, kas bija labāk pārziemojuši (2005.gada sēkla), augi attīstījās labāk, vairāk nomāca nezāles, un no šiem lauciņiem tika iegūta arī augstāka raža. Iegūto graudu kvalitāti sēklas vecums neietekmēja.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    A.Kronberga, A.Kokare
    Latvijas mainīgajos agroklimatiskajos apstākļos ļoti liela nozīme ir pareizai šķirnes izvēlei. Sevišķi tas attiecināms uz ziemājiem. Kaut arī Latvija ir salīdzinoši neliela, agroklimatiskie apstākļi dažādos tās novados ir diezgan atšķirīgi. Ir jau pierādījies, ka izvēloties ziemas kviešus vai tritikāli, pirmais, kam jāpievērš uzmanība Vidzemes novadā ir šķirņu ziemcietība. 2006. un 2007.gados ziemas bija ļoti liels pārbaudījums daudzām kviešu šķirnēm, no kurām daļa aizgāja bojā pilnībā. Labāk ‘veicās’ tritikāles šķirnēm, kuru ziemcietība ir labāka nekā kviešiem, tomēr arī tās pārziemoja ļoti dažādi. Lai audzētāji varētu iepazīties ar dažādām ziemas kviešu un tritikāles šķirnēm, Priekuļos katru gadu tiek iekārtots izmēģinājums, kurā tiek iekļautas dažādas ziemas kviešu un tritikāles šķirnes un selekcijas līnijas.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    Dr.agr. Linda Legzdiņa
    Kailgraudu miežu selekcija Priekuļos tika uzsākta 2000. gadā. Tā kā šī miežu forma līdz šim bija pētīta ļoti nedaudz, sākumā lielāka uzmanība tika veltīta kailgraudu miežu dažādu šķirņu kolekcijas izveidošanai un izpētei un piemērotākā materiāla atlasei selekcijas vajadzībām. Taču katru gadu veikti arī krustojumi ar mērķi veidot mūsu apstākļiem piemērotas kailgraudu miežu šķirnes, kuru raža būtu līdzvērtīga plēkšņaino miežu šķirnēm. Tiek veidotas šķirnes, kas graudu kvalitātes ziņā ir piemērotākas vai nu izmantošanai veselīgas pārtikas vai arī vērtīgas lopbarības ražošanai, jo graudu kvalitātes ziņā abiem izmantošanas virzieniem ir atšķirīgas prasības.
    Lasīt visu rakstu (pdf formātā) »»

    www.priekuliselekcija.gov.lv © Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts